Swedbank Mājokļu sarunas

Mājokļa atjaunošana pašu spēkiem: @our_diy_renovations pieredze

Šoreiz Mājokļu sarunās viesojas Aiva, kura kopā ar vīru izveidojusi Instagram kontu (@our_diy_renovations), kur viņi regulāri dalās ar savu remontdarbu pieredzi. Viss sākās ar dzīvokļa renovēšanu Dobelē, tad viņi ķērās pie ēkas atjaunošanas Liepājā, un nu atkal atgriezušies Dobelē, kur renovē ģimenes māju un tai piegulošās ēkas. Turklāt to visu viņi dara kopā ar saviem diviem mazajiem bērniem.
Kādi bijuši viņu lielākie izaicinājumi, mācības un ko iesaka darīt (un nedarīt) citiem, kas paši vēlas atjaunot mājokli? Par to šajā personīgajā un patiesajā sarunā. 
Kā nonācāt līdz idejai atjaunot īpašumu saviem spēkiem?
Ar kādiem izaicinājumiem saskaraties, no Rīgas pārvācoties uz dzīvi reģionā?
Ko tas patiesībā nozīmē – darīt pašiem? No malas tas var izskatīties vienkārši, bet kāda ir realitāte?
Kādus darbus veikt pašiem, bet ko labāk uzticēt meistariem?
Kādi ir būtiskākie "zemūdens akmeņi", īpašumu atjaunojot pašiem?
Vai pirms darbu veikšanas konsultējaties ar profesionāļiem vai paļaujaties tikai uz sevi?
Kuri darbi snieguši lielāko gandarījumu un kādi bijuši lielākie izaicinājumi?
Citus padomus un pieredzes stāstus atradīsi Swedbank blogā.

Kas jauns nekustamo īpašumu sludinājumos?

Nesenākais Swedbank mājokļu pieejamības indekss rāda, ka procentu likmju kāpums un noturīgi augstas dzīvokļu cenas ir samazinājušas iedzīvotāju iespējas iegādāties savu mājokli visās Baltijas valstīs. Vai līdzīgu ainu šobrīd redz nekustamā īpašuma darījumu vadītāji un kāds tad ir piedāvājums tirgū? Par to vairāk sarunā ar LATIO nekustamo īpašumu darījumu vadītāju Elīnu Dūci un LANĪDA izpilddirektori Sandru Rasnaču.
Kas notiek nekustamo īpašumu tirgū?
Vai klienti ir kļuvuši piesardzīgāki? Kā uz to reaģē piedāvājums?
Kādi īpašumi šobrīd ir pieprasītākie? Cik ātri tie tiek “izķerti’?
Vai, pēdējos gados palielinoties iedzīvotāju bažām par nākotni, ir pieaudzis pieprasījums pēc īres dzīvokļiem?
Kā jūs ieteiktu vadīt nekustamā īpašuma iegādes procesu – ko darīt, kad īpašums ir noskatīts?
Kāds ir darījuma noformēšanas process?
Dzirdēts, ka ir dažādi klupšanas akmeņi, kas vēlāk var radīt galvassāpes - kas noteikti jānoskaidro pirms īpašuma iegādes?
Kā un kāpēc izvēlēties nekustamā īpašuma darījuma vadītāju?

Kas notiek ar EURIBOR?

Euribor likmes turpina augt. Ar ko rēķināties kredītņēmējiem? To šajā reizē pārrunāsim ar Mārtiņu Bitānu, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku.
Euribor likmju kāpums nesen kā pārsniedzis jau iepriekš izteiktās prognozes, un 12 mēnešu Euribor pirmo reizi kopš 2008. gada pārkāpis 4% robežu, 19. jūnijā sasniedzot 4,02%. Tas, protams, ir sadārdzinājis aizņemšanos visiem kredītņēmējiem, kuri satraucas – cik ilgi šādas likmes saglabāsies un vai paredzams, ka tās tuvākajā laikā vēl pieaugs?
Šajā Mājokļu sarunu epizodē pievērsīsimies kredītņēmējiem būtiskiem jautājumiem:
Cik ilgi Eiropas Centrālā banka vēl plāno celt procentu likmes? Vai ir kādas aplēses, kad šis kāpums varētu apstāties?
Kādi varētu būt Euribor likmes griesti jeb augstākais punkts?
Par cik pēdējā gada laikā vidēji ir pieauguši iedzīvotāju kredītmaksājumi un cik lielā mērā maciņus ietekmējusi inflācija?
Vai pārskatāmā nākotnē Euribor likme varētu kristies un sasniegt "normālu" līmeni?
Ir dzirdēti brīdinājumi, ka Euribor likme 0% līmenī visdrīzāk vairs neatgriezīsies. Kāpēc tā? Kāpēc tik ilgi tā varēja būt 0% līmenī, bet nu vairs ne?
Vai pieaugušās Euribor likmes neapstādinās izaugsmi nekustamā īpašuma attīstības segmentā? 
Vai ir īstais laiks uzņemties lielas kredītsaistības?
 

Kā jaunie tarifi ietekmēs saules paneļu īpašnieku elektrības rēķinus?

No jūlija stājas spēkā jaunie “Sadales tīkla” tarifi, kas ievērojami palielinās elektrības rēķinus, īpaši mājsaimniecībām ar jaudīgākiem pieslēgumiem. Tarifa izmaiņas radījušas daudz jautājumu, tostarp - kā tas ietekmēs saules paneļu īpašniekus. Tāpēc šoreiz sarunā tiekamies ar Jurģi Vinniņu, AS “Sadales tīkls” mikroģenerācijas ekspertu, lai viestu skaidrību – kas tad īsti mainīsies un kāpēc?
 Kāpēc tieši šobrīd ir nepieciešamas izmaiņas elektrības sadales tarifos?
Kā šīs izmaiņas skars saules paneļu īpašniekus? Kas mainīsies no 1.jūlija tiem, kam ir uzstādīta saules sistēma un pārražotā enerģija tiek atdota atpakaļ tīklā?
Dzirdēts, ka mājsaimniecībām ar jaudīgākiem pieslēgumiem tie pieaugs pat par 157%. Vai saules paneļu īpašniekiem vienmēr ir jaudīgākie pieslēgumi, kas paredz arī lielākās izmaiņas?
Kādās situācijās, pie šī brīža jaunajiem tarifiem, vispār ir izdevīgi sākt ražot elektrību pašiem? Kādam ir jābūt patēriņam? Kādām ir jābūt saražotajām un patērētajām jaudām?
No kā vispār sastāv saules paneļu īpašnieku elektrības rēķins?
Kas šobrīd notiek ar saules paneļu saražoto jaudu gada griezumā? Kā visizdevīgāk izmantot vasarā uzkrāto ziemas mēnešos?
Kādas izmaiņas saules paneļu īpašniekiem gaidāmas līdz ar jaunajām neto sistēmām? Zināms, ka tās būs divas – neto uzskaites un neto norēķinu sistēma.
Kam ieteiktu un kam neieteiktu uzstādīt saules paneļus, ņemot vērā dažādos iedzīvotāju elektrības patēriņa paradumus?

Mājoklis kredītā - kas par to maksās, ja atgadīsies kas slikts?

Ko ir vērts apdrošināt, ja uzņemies lielākas kredītsaistības? Par to šajā epizodē runāsim ar Swedbank apdrošināšanas jomas ekspertēm Lindu Rostoku un Lanu Ratnieci. 
Šīs sarunas tēma nebūs vienkārša, jo runāsim par to, no kā vēlamies izvairīties – dažādam neparedzētām dzīves situācijām un nelaimēm, kas ietekmē ģimenes budžetu un maksātspēju. Tas kļūst par īpaši smagu jautājumu, ja ir hipotekārās saistības par mājokli, kas parasti mērāmas desmitos vai pat simtos tūkstošos eiro. Taču arī pret šādiem riskiem kredītņēmējiem ir iespēja apdrošināties.
Klausies sarunu un noskaidro:
Pret kādiem riskiem ir iespējams apdrošināties cilvēkam, kurš ir paņēmis hipotekāro kredītu, ja viņu satrauc maksātspējas jautājums?
Kā tiek aprēķinātas kredītņēmēja darbnespējas un bezdarba apdrošināšanas izmaksas?
Kādās situācijās var saņemt kompensāciju par darba nespēju vai bezdarbu?
Kādos gadījumos ieteicama dzīvības apdrošināšana?
Vai apdrošināšanas līgums ir jāslēdz arī līdzaizņēmējam?
Kādas ir biežākās likstas, par ko tiek izmaksātas mājokļa apdrošināšanas atlīdzības?
 
 

Kāds ir veselīgs mājokļa kredīts?

Mājokļa iegāde noteikti ir viens no finansiāli lielākajiem pirkumiem cilvēka dzīvē, tāpēc likumsakarīgs ir jautājums – kurš un kā to var atļauties? Tāpēc šoreiz uz sarunu aicinājām Karīnu Kulbergu, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītāju, lai noskaidrotu, kas ir veselīga aizņemšanās un kā mērķtiecīgi tikt pie sava īpašuma.
Kā saprast, vai esi gatavs uzņemties šāda mēroga kredītsaistības?
Kad aizņemties ir "veselīgi" un kādās situācijās vajadzētu piebremzēt?
Kā novērtēt aizdevuma patiesās izmaksas? 
Kā īpašumu novērtēt savu ienākumu kontekstā?
Kā sevi sagatavot ilgtermiņa kredītsaistībām?
Steigt nomaksāt kredītu vai tomēr uzkrāt?
Klausies sarunu un saņem atbildes uz šiem un citiem jautājumiem!

Ilgtspējīgs dizains – kā tas izpaužas praksē?

Nerunāt par ilgtspēju šobrīd ir teju neiespējami, un arī Mājokļu sarunās mēs šai tēmai jau vairākkārt esam pieskārušies no dažādiem aspektiem - ko ņemt vērā būvniecības procesā, ieviešot energoefektīvus risinājumus dzīvesvietā utt. Taču šodienas sarunas mērķis ir runāt par ilgtspējīgu dizainu – kā tas izpaužas arhitektūrā un interjerā.
Ko par ilgtspējīgu dizainu ir svarīgi zināt tiem, kas plāno būvēt vai renovēt savu mājokli? Par to šajā epizodē runāsim ar Ingunu Eleri, dizaina biroja H2E izveidotāju un māksliniecisko direktori, Latvijas Mākslas akadēmijas profesori.
Klausies sarunu un noskaidro:
Kas īsti ir ilgtspējīgs dizains?
Kādi ilgtspējīga dizaina pamatprincipi būtu jāņem vērā, iekārtojot mājokli?
Kāpēc ir svarīgi domāt par mājokļa un tā interjera ilgtspēju?
Kādas ir ilgtspējīga dizaina tendences?
Interviju ar Ingunu Eleri vari lasīt arī Swedbank blogā: Kas ir ilgtspējīgs dizains un ko ņemt vērā, būvējot vai renovējot māju?

Kā sagatavot būvniecības tāmi bankai?

Šoreiz kopā ar Swedbank Nekustamā īpašuma vērtēšanas daļas vadītāju Gati Pūcīti pārrunāsim, kas jāņem vērā, gatavojot bankai iesniedzamo būvniecības tāmi.
Neviens būvniecības process nesākas bez būvniecības tāmes. Tā palīdz saprast, kad un kādos posmos būs nepieciešams iegādāties dažādus būvniecības materiālus un ļaus apjaust, cik kopumā izmaksās attiecīgā projekta realizācija. Būvniecības tāme arī būs tā, kas noteiks, cik lielu finansējumu varēs saņemt no bankas. Un nenoliedzami - tiem, kas savā dzīvē kaut ko būvē pirmo reizi, tāmes sagatavošana sākotnēji var šķist liels izaicinājums.
Sarunā ar Gati Pūcīti noskaidrosim:
Kas īsti ir būvniecības izmaksu tāme?
Kādu lomu tāme spēlē kopējā būvniecības procesā un cik prcīzai tai jābūt?
Kur saņemt un no kā prasīt būvniecības izmaksu tāmi?
Vai tāmi ir iespējams sagatavot pašam, ja nav iepriekšējas pieredzes būvniecības jomā?
Kāda ir tāmes nozīme un loma hipotekārā kredīta procesa laikā? Ko banka tajā skatās un vērtē?
Vai neprecīzi sagatavota tāme var būt arī kredīta atteikuma iemesls?
Vai bankas tāme vienmēr ir tas pats, kas faktiskā tāme? 
Kuras izmaksu pozīcijas būtu labāk pārbaudīt divreiz?
Vai banka var atbalstīt tāmes sagatavošanas procesā?

Kur paliek siltums un kāpēc apkures rēķinos ir trīsciparu skaitļi!?

Pēdējā laikā energoefektivitāte ir ieguvusi nebijušu popularitāti - par to pie vakariņu vai svinību galda runāts gandrīz katrā mājā. Tomēr ne visiem zināms, ka, lai noteiktu mājas energoefektivitāti un to, kādi pasākumi ir veicami, lai to uzlabotu, ir  nepieciešams piesaistīt energoauditoru un veikt mājas energoauditu. Kā tas notiek un ko katrs no mums var uzlabot savā mājoklī, noskaidrosim sarunā ar pieredzējušo energoauditoru Sandri Liepiņu.
 

Ar ko šogad jārēķinās, būvējot māju?

Ar Swedbank būvekspertu Gati Pūcīti pārrunāsim šī brīža būvniecības tendences un dalīsimies mājokļu būvnieku pieredzē balstītās atziņās.
Ikviens, kurš reiz ir uzbūvējis savu privātmāju, zina, cik patiesībā sarežģīts un laikietilpīgs ir šis process. Taču tas neattur un neatturēs tos, kuri savu ikdienas dzīvi redz privātmājā, nevis dzīvoklī. Nav viena zelta standarta, kā visveiksmīgāk uzbūvēt savu māju, jo, cik cilvēku, tik dažādu mājokļu projektu. Taču dažas mācības ir kopējas visiem.
Kā mainījušās būvniecības izmaksas? Ar kādām cenām šobrīd jārēķinās?
Kāda tipa ēkas šobrīd būvē visbiežāk un kādi ir aktuālākie inženiertehniskie risinājumi?
Kādām apkures sistēmām tiek dota priekšroka?
Cik pieejami ir būvmateriāli un meistari?
Kāda šobrīd kopumā ir būvniecības aktivitāte Rīgā, Pierīgā un ārpus tās?